Ko tu nezini par notekūdeņiem,
kas pazūd pa notekcauruli?
Kas patiesībā notiek pēc tam, kad ūdens pazūd pa notekcauruli? Un kas notiek, ja notekūdeņi netiek pienācīgi attīrīti?
Kas ir notekūdeņi?
Katru reizi, kad atver krānu, lieto dušu vai noskalo tualeti, rodas notekūdeņi. Tie ir ūdeņi, kuros pēc lietošanas nonāk vielas, kuras daba viena pati nespēj pietiekami ātri un droši noārdīt.
Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktos sadzīves notekūdeņi definēti kā ūdeņi, kas rodas dzīvojamās un publiskās ēkās fizioloģisku, higiēnas un sadzīves darbību rezultātā (MK noteikumi Nr. 34).
Svarīgi nošķirt divus galvenos notekūdeņu veidus:
| Veids | Avots | Galvenais saturs | Attīrīšana |
|---|---|---|---|
| Sadzīves notekūdeņi melnie un pelēkie notekūdeņi |
Tualete, duša, izlietne, veļas mazgāšana | Organiskās vielas, slāpeklis, fosfors, tauki, baktērijas. | Bioloģiskā |
| Lietus notekūdeņi | Jumti, pagalmi, ielas, autostāvvietas | Smiltis, putekļi, lapas, naftas produktu piemaisījumi. | Mehāniskā |
Lietus ūdeni nedrīkst novadīt bioloģiskajā notekūdeņu attīrīšanas iekārtā. Tas atšķaida notekūdeņus, traucē baktēriju darbību un var radīt sistēmas pārslodzi.
Kas atrodas sadzīves notekūdeņos?
Organiskās vielas sadzīves notekūdeņos aptuveni 90 % apmērā sastāv no proteīniem un ogļhidrātiem — cilvēku ekskrementiem, urīna, pārtikas atliekām un kosmētikas produktiem (LU lekciju materiāli).
Melnie un pelēkie notekūdeņi — būtiska atšķirība piesārņojuma intensitātē.
Satur aptuveni 90 % slāpekļa, 50 % fosfora un lielāko daļu fekāliju baktēriju. Tieši patogēnie mikroorganismi rada vislielāko veselības risku.
Satur taukus, kosmētikas vielas un mazgāšanas līdzekļus. Baktēriju daudzums ir krietni mazāks.
Kopumā notekūdeņos izšķir piecas galvenās piesārņojuma grupas: organiskās vielas, barības vielas (N, P), patogēnie mikroorganismi, tauki un eļļas, kā arī mehāniskās daļiņas.
Kāpēc ūdenstilpes “nosmok” notekūdeņu dēļ?
Šis ir bieži nepareizi saprasts process, un to ir svarīgi izprast precīzi.
Organiskās vielas pašas par sevi skābekli nepatērē. To dara baktērijas, kuras noārda organiskās vielas. Jo vairāk organisko vielu ūdenī, jo aktīvāk darbojas baktērijas un jo vairāk skābekļa tās patērē.
Nes līdzi lielu daudzumu organisko vielu — proteīnus, ogļhidrātus, fekālijas.
Dabā esošās baktērijas noārda organiskās vielas. Tas ir aerobais process — tam nepieciešams skābeklis no ūdens.
To raksturo rādītājs BSP₅ — bioķīmiskais skābekļa patēriņš. Jo augstāks BSP₅, jo piesārņotāks ūdens.
Zivis, vēžveidīgie un kukaiņu kāpuri — visi organismi, kuriem nepieciešams skābeklis, cieš vai iet bojā. Ūdenstilpe “nosmok”.
Kontrolētos apstākļos tiek veikts tas pats bioloģiskais process — tikai ārpus dabiskās ūdenstilpes. Attīrītais ūdens atgriežas dabā ar daudz zemāku BSP₅.
BSP₅ (bioķīmiskais skābekļa patēriņš) raksturo skābekļa daudzumu, ko mikroorganismi patērē, noārdot organiskās vielas 1 litrā ūdens 5 dienās pie 20 °C. Jo augstāks BSP₅, jo lielāks organisko vielu daudzums ūdenī. Tieši šis rādītājs nosaka attīrīšanas procesu efektivitāti un tiek kontrolēts saskaņā ar MK noteikumiem. (Avots: USGS, US EPA)
Kāpēc ezeri aizaug un kļūst zaļi?
Slāpeklis un fosfors notekūdeņos darbojas kā mēslojums ūdenstilpnē. Ūdenī tie stimulē aļģu un ūdensaugu pārmērīgu augšanu — procesu, ko sauc par eitrofikāciju.
Ar notekūdeņiem un lauksaimniecības noteces ūdeņiem.
Zilaļģes (cianobaktērijas) var izraisīt aļģu ziedēšanu jau dažu dienu laikā. Ūdens kļūst zaļš un duļķains.
Saules gaisma nesasniedz zemūdens augus, tie mirst, un ekosistēma sāk sabrukt.
Baktērijas noārda mirušās aļģes un patērē vēl vairāk skābekļa. Ezers “nosmok” un aizaug.
Labā ekoloģiskā stāvoklī ir tikai aptuveni 31% Latvijas upju un ezeru. Visa Latvijas teritorija ir noteikta kā īpaši jutīga teritorija — ar paaugstinātām prasībām slāpekļa un fosfora novadīšanai no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. (Avots: VVD, LR Valsts kontrole)
Mīts: “Esmu tālu no upes — man nerūp”
“Mans īpašums ir meža vidū, kilometriem no jebkuras upes. Kāpēc man būtu jāuztraucas par notekūdeņiem?”
Šis ir viens no bīstamākajiem maldiem — piesārņojums ir neredzams, bet tā ceļš ir skaidrs un zinātniski pierādīts.
No bojāta septiķa, slikti strādājošas bioloģiskās iekārtas vai nehermētiskas krājtvertnes.
Baktērijām, nitrātiem un citām izšķīdušām vielām augsne nav pietiekama barjera.
Gruntsūdens pārvietojas pazemē galvenokārt horizontāli — lēnām, bet pastāvīgi. Tas var aiznest piesārņojumu simtiem metru tālu.
Ūdens var izskatīties kristāldzidrs, bet tajā var būt E. coli, fekālās baktērijas vai nitrāti, kas padara ūdeni nedrošu dzeršanai.
Augsts nitrātu saturs dzeramajā ūdenī var izraisīt methemoglobinēmiju (“zilā mazuļa sindromu”) — stāvokli, kas samazina asiņu spēju pārvadāt skābekli un var būt dzīvībai bīstams zīdaiņiem. (Avots: EPA)
Reālie skaitļi
Pat Nīderlande — valsts ar vienu no modernākajām ūdens pārvaldības sistēmām pasaulē — 2023. gadā saskārās ar nopietnām virszemes ūdeņu kvalitātes problēmām. Galvenais iemesls: lauksaimniecības notece un nepietiekama barības vielu samazināšana.
Ko dara attīrīšanas iekārta
Attīrīšanas iekārta kontrolētos apstākļos veic to pašu procesu, ko dabā veiktu mikroorganismi — tikai daudz ātrāk un kontrolētāk. Dabā šis process notiek daudz lēnāk, un, ja piesārņojuma ir par daudz, daba ar to vairs netiek galā.
Šajā posmā no notekūdeņiem tiek atdalītas suspendētās vielas — cietās daļiņas, tauki un citas piemaisījumu daļas. Līdz ar to samazinās arī daļa organiskā piesārņojuma (BSP).
Šajā posmā mikroorganismi aerācijas apstākļos noārda organiskās vielas notekūdeņos. Tas ir tas pats bioloģiskais process, kas notiek dabā, tikai kontrolētos apstākļos attīrīšanas iekārtā.
Papildu bioloģiskie un ķīmiskie procesi samazina slāpekļa un fosfora daudzumu. Šīs vielas ūdenstilpēs darbojas kā mēslojums un var izraisīt aļģu pārmērīgu augšanu (eitrofikāciju).
Ar ievērojami mazāku organisko vielu, barības vielu un mikroorganismu daudzumu. Šādu ūdeni daba spēj pieņemt bez būtiskas slodzes.
Pareizi ekspluatēta bioloģiskā attīrīšanas sistēma var samazināt slimību izraisošo baktēriju daudzumu par aptuveni 90–99%. Taču tas prasa regulāru apkopi, pareizu projektēšanu un pietiekamu attālumu no dzeramā ūdens avotiem. Nekvalitatīvas, nepareizi projektētas vai slikti ekspluatētas sistēmas var ik gadu ievadīt gruntsūdeņos tūkstošiem litru neattīrītu notekūdeņu. (Avots: US EPA, septic system maintenance studies)
LR Valsts kontrole — “Notekūdeņu savākšanā, novadīšanā un attīrīšanā joprojām daudz izaicinājumu” (2021) · Valsts vides dienests — NAI uzraudzības dati (2022) · MK noteikumi Nr. 34 “Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” · LU — “Ūdeņu piesārņojums” (lekciju materiāli) · LLU kursa apraksts GHDR3038 · US EPA — Dissolved Oxygen, Septic Systems and Drinking Water, Potential Well Water Contaminants · USGS — Biochemical Oxygen Demand and Water · Water UK — Sewage Treatment Works · Open University — Understanding Water Quality: Sewage Treatment · Natuurmonumenten (NL) — virszemes ūdeņu kvalitātes ziņojums (2023) · Thames Water — The Sewage Treatment Process (izglītojošs materiāls)
